Visdārgākā glezna pasaules mākslas vēsturē ir Leonardo da Vinči 500 gadu vecā glezna “Pasaules Glābējs”. Tās jaunais īpašnieks ir Saūda Arābijas princis Bader bin Abdullah bin Mohammed bin Farhan al-Saud, kas par to samaksāja pasakaino summu 450 miljonu ASV dolāru apmērā.
Pirms solīšanas Christie’s izsolē liela mēroga reklāmas kampaņā izsoļu nams Kristus portretu prezentēja kā “Monas Lizas vīriešu versiju”, godīgi nopelnot komisijas naudu 50 miljonu ASV dolāru apmērā.
Kristus portrets tika uzgleznots ap 1500. gadu un iepriekš piederēja Krievijas uzņēmējam Dmitrijam Ribolovļevam, FK Monaco īpašniekam. Pēc nomas noteikumiem, audekls tiks izstādīts Luvras rajonā Abu Dabī, kas rudenī atvērts AAE galvaspilsētā.
Šķiet, nav nekas neparasts, ka kāds Austrumu naudasmaiss ir papildinājis savu kolekciju ar pasaules mēroga mākslas darbu. Tomēr ir pieņēmums, ka Badera kungs ir tikai ieliktenis šajā darījumā.
Princis Bader bin Abdullah bin Mohammed bin Farhan al-Saud
Ir zināms, ka princis iegādājies gleznu Christie’s izsolē, bet pirms tam nekad nav nonācis plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kā kolekcionārs. Par savu ienākumu avotu Baders nosaucis darījumus ar nekustamo īpašumu.
Turklāt viņš ir pazīstams kā draugs un biznesa partneris 32 gadus vecajam troņa mantiniekam, Saūda Arābijas princim Mohammed ibn Salman al-Saud, kurš nesen neoficiāli pārņēma šo valsti saistībā ar viņa tēva slimību.
Kroņprincis Mohammed ibn Salman al-Saud
Neilgi pirms gleznas pārdošanas viņš uzsāka lielu pretkorupcijas kampaņu, kurā piedalījās 11 prinči, desmitiem uzņēmēju un miljardieru. Viņš arī uzsāka projektu, lai kolonizētu tuksnesi, kura vērtība ir 500 miljardi ASV dolāru, un pat saņēma titulu “Gada cilvēks”, ko piešķīra izdevums Time.
Laikraksts The New York Times izteicis versiju, ka īstais gleznas pircējs varētu būt troņmantinieks Mohammed ibn Salman, bet viņa partneris Bader bin Abdullah spēlējis brokera lomu.
Laikraksts uzskata, ka tik dārgs pirkums nebūtu bijis labvēlīgs politiķim pretkorupcijas programmas laikā.
Turklāt Dieva mākslinieciskais tēls un islāma pravieši tiek uzskatīti par svētuma nesējiem, bet Jēzu Kristu musulmaņi godina kā pravieti. Šāds pirkums varētu izraisīt sašutuma vilni, kas gāztos pār kroņprinci no sabiedrības puses.
Ja vecais Leo tagad būtu dzīvs, viņš, protams, būtu pārsteigts par to, cik daudz pārbaudījumiem viņa gleznai jāiziet cauri!
Vispirms, 1958. gadā glezna tika pārdota izsolē tikai par 60 ASV dolāriem, jo uzskatīta par vāju kopiju, ko sabojājuši vēlāki labojumi un laika zobs.
Sākumā nulles dīleri to nopirka par 10 tūkstošiem dolāru. Gleznai tika veikta pamatīga tīrīšana un atjaunošana, lai “Glābēju” glābtu no ūsiņām un bārdas, kas tika piezīmētas 16.-17.gadsimtā.
Audekls pirms un pēc atjaunošanas
Audekla autentiskumu pierāda Da Vinči rokraksta “firmas paņēmieni”- Kristus apģērba un matu krokojums, roku detalizētais zīmējums un krāsas sastāvs. Tomēr skeptiķi norāda, ka ģēnijs nebūtu spējis pareizi attēlot rokas kropļojumu, ko rada stikla bumba.
Tāpat nav dokumentālu pierādījumu, ka Leonardo tiešām strādājis pie “Pasaules Glābēja”.
Jebkurā gadījumā, par portreta iegādei iztērēto naudu varētu nopirkt 5,5 Pītera Paula Rūbensa “Nevainīgo masveida nogalināšana” (76,7 milj. dolāru 2002. gadā), vai 2,5 Pikasso “Alžīru sievietes” (179, 4 milj. dolāru 2015. gadā). Nemaz nav slikti!
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com